Kādu laiku atpakaļ man uzdāvināja sarkanu rozi mazā podiņā. Ziedēja, ziedēja, tad sāka nīkuļot. Te viņai nepatika košā saulē, te ēnā, varbūt par daudz salaistīju, bet viņa aizkalta. Taču es aizvien viņu vēl laistīju, cerībā, ka atdzīvosies un no jauna sāks dzīt zaļās lapiņas. Šodien ieraudzīju, ka nu nekas vairs nav līdzams, pat sakne izkaltusi sausa.
Nemeklējiet dzīvo starp mirušajiem.