Gan pie pilsētas vārtiem, gan pavarda priekšā es esmu redzējis jūs zemojamies un pielūdzam savu brīvību.
Gluži kā vergi pazemojas tirāna priekšā un slavē to, kaut gan tas viņus nogalina.
Jā, gan tempļa birzī, gan citadeles ēnā es esmu redzējis visbrīvākos starp jums valkājam savu brīvību kā jūgu un kā roku dzelžus.
Mana sirds asiņoja; jo vienīgi tad jūs varat kļūt brīvi, kad pati brīvības meklēšnas vēlme būs jums par iejūgu un kad jūs virs nerunāsit par brīvību kā par mērķi un piepildījumu.
Jūs patiesi būsit brīvi nevis tad, kad jūsu dienas būs bez rūpēm un jūsu naktis bez trūkuma un sāpēm,
Bet tad, kad tie gan ieskaus jūsu dzīvi un tomēr jūs pacelsities tiem pāri kaili un nesaistīti.
Un kā gan citādi lai jūs paceltos pāri savām dienām un naktīm, ja ne saraujot ķēdes, kuras jūs sapratnes rītausmā esat uzlikuši savas pusdienas stundai?
Patiesībā tas, ko jūs saucat par brīvību, ir visstiprākā no šīm ķēdēm, lai gan tās posmi mirguļo saulē un apžilbina jums acis.
Un kas gan cits tas ir, ja ne daļa no jums pašiem, ko jūs gribat nomest, lai kļūtu brīvi?
Ja tas ir netaisns likums, kuru jūs gribatētu atcelt, tad šis likums ar jūsu pašu roku tika uzrakstīts jums uz pieres.
Jūs nevarat to izdzēst, ne sadedzinot savas likumu grāmatas, ne arī mazgājot savu tiesnešu pieres, kaut arī jūs izlietu veselu jūru pār tām.
Un, ja tas ir despots, ko jūs gribat gāzt no troņa, tad vispirms gādājiet, lai tiktu gāzts viņa tronis, ko jūs esat uzcēluši sevī.
Jo kā gan citādi tirāns spēj valdīt pār brīviem un lepniem, ja vien tirānija neslēpjas viņu pašu brīvībā un kauns - viņu pašu lepnumā?
Ja tās ir rūpes, ko jūs gribētu atmest, tad šīs rūpes ir jūsu pašu izvēlētas, nevis jums uzspiestas.
Ja tās ir bailes, ko jūs gribētu kliedēt, tad šīs bailes meklējamas jūsu sirdī, nevis tā rokā, no kura jūs bīstaties.
Gluži tāpat itin viss jūsu esībā atrodas pastāvīgā saistībā: tas, pēc kā jūs ilgojaties, un tas, no kā jūs baidāties: tas, ko jūs meklējat, un tas, no kā vairāties.
Tas viss kustas jūsos kā gaismas un ēnas un ēnas, saķērušās kopā pa pāriem.
Un, kad ēna izgaist un tās vairs nav, tad palikusī gaisma kļūst par ēnu citai gaisami.
Tāpat jūsu brīvība, atsvabinājusies no visiem kavēkļiem un važām, pati kļūst par kavēkli un važām vēl lielākai brīvībai.