Jūs strādājat, lai turētos vienā solī ar zemi un ar zemes dvēseli.
Jo būt bezdarbībā nozīmē kļūt par svešinieku gadalaikiem un atpalikt no varenā dzīves gājiena, kas lepnā padevībā soļo pretī bezgalībai.
Kad tu strādā, tu esi stabule, caur kuras sirdi plūstot stundu čuksti pārvēršas par mūziku.
Kurš no jums vēlētos būt staubule, mēma un klusa, kad visas pārējās dzied vienā balsī?
Allaž jums ir teikts, ka darbs esot lāsts un strādāšana esot nelaime.
Bet es jums saku, ka strādādami jūs piepildāt daļu no zemes nākamības sapņa, kas tika jums nolemts, šim sapnim dzimstot.
Un, veltījot sevi darbam, jūs patiesībā mīlat dzīvi.
Un mīlēt dzīvi caur darbu nozīmē pietuvoties visdziļākajam noslēpumam.
Bet, ja savās sāpēs jūs dzimšanu saucat par nelaimi un miesas uzturēšanu par lāstu, kas rakstīts jums uz pieres, tad es atbildēšu, ka vienīgi jūsu pašu sviedri spēs nomazgāt šo uzrakstu.
Jums ir arī teikts, ka dzīve esot tumsība, un savā pagurumā jūs atkārtojat to, ko teikuši pagurušie.
Un es saku, ka dzīve patiesi ir tumsība, ja vien tā ir bez ilgošanās.
Un visa ilgošanās ir akla, ja vien tā ir bez gudrības,
Un visa gudrība ie veltīga, ja vien tā netiek lietota darbā,
Un viss darbs ir tukšs, ja vien to nedara ar mīlestību;
Un, kad tu strādā ar mīlestību, tu esi saskaņā pats ar sevi, ar citiem un ar Dievu.
Ko nozīmē strādāt ar mīlestību?
Tas nozīmē aust audumu no savas sirds pavedieniem, it kā tavu mīļoto nāktos tērpt šai audumā.
Tas nozīmē celt namu ar mīlestību, it kā tavu mīļoto nāktos vest šai namā.
Tas nozīmē sēt sēklu ar maigumu un ievākt ražu ar prieku, it kā tavu mīļoto nāktos cienāt ar šiem augļiem.
Tas nozīmē apdvest visas lietas, ko tu dari ar savas dvēseles elpu
Un zināt, ka svētie senču gari stāv ap tevi un tevī noraugās.
Bieži es esmu dzirdējis jūs sakām, it kā jūs runātu miegā:
"Tas, kurš apstrādā marmoru un atveido pats savu dvēseli akmenī, ir cēlāks par to, kas ar zemi.
Un, tas, kurš satver varavīksni, lai to uzliktu uz audekla cilvēkiem par prieku, ir vairāk vērts par to, kas darina apavus mūsu kājām."
Bet es saku - nevis miegā, bet gaiša dienas laika nomodā -, ka vējš gan nerunā skaistāku valodu milzenim ozolam kā vismazākam zāles stiebriņam;
Un vienīgi tas ir dižens, kas vēja balsi pārvērš dziesmā, to darīdams skaidrāku ar savu mīlestību.
Darbs ir mīlestība, kas padarīta redzama.
Ja tu nespēj strādāt ar mīlestību, bet vienīgi ar pretīgumu, tad būtu labāk, ja tu pamestu darbu, apsēstos pie tempļa durvīm un saņemtu žēlastības dāvanas no tiem, kas strādā ar prieku.
Jo, ja tu cep maizi ar vienaldzību, tad tu izcep rūgtu maizi, kas apmierina izsalkumu tikai pa pusei.
Un, ja tu ar nepatiku spied vīnogas, tad tava nepatika ietek vīnā kā inde.
Un, ja tu dziedi eņģeļu balsī, bet nemīli dziedāšanu, tu padari cilvēku ausis kurlas pret dienas balsīm un nakts balsīm.