vizbija ([info]vizbija) wrote on June 26th, 2007 at 06:22 pm
Sāpes
Jūsu sāpes dzimst tai brīdī, kad lūzt čaula, kas ieskauj sapratni.
Kā jālūzt augļa kodolam, lai paša augļa sirds ieraudzītu sauli, tā jums jāiepazīst sāpes.
Un, ja vien jūs spētu saglabāt sirdi tādu, ka tā iesilst pret dzīves ikdienišķajiem brīnumiem, tad arī jūsu sāpes liktos ne mazāk brīnišķas kā jūsu prieks.
Un jūsu pieņemtu pārmaiņas savā sirdī, tāpat kā jūs vienmēr esat pieņēmuši pārmaiņas savos tīrumos, mainoties gadalaikiem.
Un ar rāmu apskaidrību jūs pārlaistu savu sāpju ziemas.
Vairums jūsu sāpju ir jūsu pašu izraudzītas.
Tās ir rūgtas zāles, ar kurām jūsu iekšējais ārsts dziedina jūsu sirgstošo būtni.
Tāpēc uzticieties šim ārstam un dzeriet viņa zāles klusumā un padevībā.
Jo viņa roku, kaut arī smagu un nežēlīgu, vada neredzamā maigā roka.
Un trauks, ko Viņš sniedz, kaut arī tas apdedzina lūpas, ir veidots no māla, ko visuvarenais Podnieks slacījis pats savām svētajām asarām.
 
( Read comments )
Post a comment in response:
From:
Username:
Password:
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Subject:
No HTML allowed in subject
  
Message: