Tavs prieks ir tavas neslēptās skumjas.
Tas pats avots, no kura ceļas tavi smiekli, ir bieži pildījies ar tavām asarām.
Un kā gan citādi var būt?
Jo dziļāk šīs skumjas iegriežas tavā būtnē, jo vairāk prieka tu spēj paturēt.
Kad tu esi priecīgs, tad ieskaties dziļi savā sirdī, un tu redzēsi, ka tevi ielīksmo vienīgi tas pats, kas tevi apbēdinājis.
Kad tu esi noskumis, tad atkal ieskaties savā sirdī, un tu redzēsi, ka patiesībā tu raudi par to, kas devis tev prieku. prieks un skumjas nav šķirami. Kopā tie nāk, un, kad sēž pie tava galda, atceries, ka otrs guļ aizmidfzis tavā gultā.
Tu šūpojies kā svaru kausi starp savām skumjām un savu prieku.
Vienīgi tad, kad esi tukšs, tu esi mierā un līdzsvarā.