1/3/12 05:39 pmpamazām aptveru, ka ir jau 2012.Ceru uz to, ka šis gads būt tikpat labs, cik iepriekšējais, jo 2011 bija legendary. |
1/2/12 12:02 amnegribu, negribu, negribu |
12/30/11 03:14 pmman ir apmēram 3 h līdz ballei. labi ka outfits un make-up izdomāts, vēl tikai sāsataisās. vēl man ir jāiesaiņo dāvanas ģimenei un jāpaēdu. yes yes yes.šodien maximā netīšam iestājos kasē, kas domāta māmiņām ar bērniem. pamanīju to tikai vēlāk un man palika ļoti kauns, labi, ka pārdevēja mani nenokaunināja. vispār man ir sajūta, ka es esmu apstaigājusi pusi pasaules. viss, jātaisās!!! |
12/23/11 12:25 pmvakar man likās, ka savas šībrīža vientulības un pavasara broken heart rezultātā es viņu izdomāju.jūtos kā pasakā ar laimīgām beigām, bet man vēl ir tikai 20 un tās netuvu nav beigas. fuck |
12/21/11 10:46 pmneesmu biju ārā vairākas dienas. jūtos un vēl vairāk izskatos vairāk kā briesmīgi.visu dienu filmas un tv, man pietrūkst tikai našķi, neēdu neko un man negribās arī. Es ļoti priecājos, ka rīt pa ilgiem laikiem satikšu meitenes - ilgojos pēc sabiedrības! Pēdējās dienas galvā tikai divi jautājumi - Ko es daru? un Ko man darīt? |
12/15/11 04:01 pmesmu nopirkusi karameļu bulciņu, uzvārījusi jasmīnu tēju un uzlikusi mitrinošo sejas masku. man ļoti gribas atpūsties pēc visa tā skolas trakuma, kas diemžēl vēl nav beidzies.šobrīd ļoti labi jūtu to pēdējo mēnesi, kuru man teorētiski vajadzēja pavadīt šeit, nevis Grieķijā, ja būtu bijusi LV viss jau būtu pabeigts. Bet es visu laiku domāju par to, cik labi es pavadīju to mēnesi, kamēr visi pārējie sēdēja aukstā pilī un garlaicīgājs lekcijās. tāpēc es nejūtos ne labi, ne slikti, kas arī nav baigi slikti. Rādās, ka nākamas nedēļas plānotais brīvlaiks izkrīt, par to man vienīgais žēl, bet pati esmu vainīga |
12/4/11 09:56 pmčakars, vilšanās un nožēla |
11/22/11 12:34 pmEs neaizgāju zu skolu, lai pabeigtu visus darbiņus ātrāk un vairāk, bet pamodos tikai tagad, kad reāli mana skola jau būtu beigusies :Dvismaz izgulējos :) dzeršu kafiju uz sktīšos How I Met your mother jauno sēriju. Bet vispirms iečekošu asosa atlaides. Es vienkārši jūtu kā tuvojas semestra beigu vētra, ar visiem pēdējajiem kd vienā nedēļā, sesiju un pārējām lietām. Bail |
11/15/11 05:43 pmes universitātē jūtos kā lēkājot jūriņā pa viļņiem - augšā, lejā, augšā, lejā. nejau burtiskā nozīmē, protams. mans garastāvoklis svārstās nenormāli. vienā mirklī es jūtos nenormāli bēdīgi un bezcerīgi, bet nākamajā man liekas, ka dzīve ir skaista un esmu laimīga.man pilnībā riebjas mana filosofijas pasniedzēja, bet viņa mani vienmēr iedvesmo. nolēmu ieiet grāmatnīcā un nopirkt kādu filosofijas grāmatu, jo man tas patiesībā liekas diezgan interesanti. nonācu pie plaukta ar grāmatām, kuras visas varētu pabāzt zem tēmas "kā pareizi dzīvot", kas ir pilnībā pretējs tam, kam pakaļ es nācu. nolēmu, ka vēl labāk, jo man pēdējā laikā gribējās izlasīt kaut ko uzmundrinošu un pozitīvi domāt veicinošu. stāvēju es baigi ilgi un ilgi domāju, līdz izdomāju, ka man nevajag nevienu, kas man teiktu kā ir pareizi dzīvot. es pati to jau pirms vairākiem gadiem esmu atklājusi un beigās paņēmu grāmatu par Grieķiju. žēl, ka nebija grāmata ar nosaukumu "kā pārvarēt savu milzīgo sliņkumu" vai arī "saņemies un beidzot sāc mācīties" |
11/13/11 12:47 pm - ikdienašīs brīvdienas pavadīju ar māsu. nedarīju neko. tagad klat svētdiena un man ir jāsāk mācīties, jo šonedēļ neesmu dar;ijusi pilnīgi neko. nedaudz sāk žņaugt sirdsapziņa, tāpēc apsolos šonedēļ izdarīt visu nepieciešamo un apmeklēt visas lekcijas.šajā nedēļā tas nebija iespējams, jo piedzīvoju nelielu breakdownu, kas turpinājās arī brīvdienās. turpmāk apsolos būt laba meitene un cītīgi mācīties. vigrūtākais ir tas, ka savu lovi nesatieku nemaz, nemaz. kaut reizi nedēļā, kaut reizi divās nedēļās, kaut uz pus stundiņu, bet nē - nemaz, nemaz. sāk parādīties nedrošība, šaubas un tas mani saēd no iekšienes. |
10/29/11 11:43 pmmeklēju internetā vietas, kuras var apsatīt Romā, skatos sekss un lielpilsēta un domāju, ko lai velkthis year WAS legendary |
10/16/11 04:46 pmšodien sabrauca visādi radi tēti apsveikt, jauki pasēdējām.Mans brālēns mani visu aiku kūda uz Norvēģiju, dzīvot tur gadu, mācīties valodu utt. Pēc tam esot lielas iespējas. bet brr tur tak auksti, vispār ir daudzi "bet". Noteikti kaut kotādu sākšu reāli apdomāt tikai pēc mācību beigām. Šie trīs gadi man liekas kā mūžība. pamazām sāku apzināties cik viskautko daudz esmu palaidusi garām pa vasaru. bet tagad svarīgākais ir mācības. |