vistas ārišķības' Journal

1:22am: Kad uznāk tādas mīļumjūtas kā maigums, tad gribu glaudīt viņa galvu un skatīties, kā viņš aizmieg

1:24am: Aizsniegt nevaru, bet tas nekas. Negaudošu, jo vilcene es neesmu. Tikai vista.

11:40am: Nesaprotu, kāpēc manī ir miers. Tā,it kā man labi būtu. Vai arī tā, it kā kaut kas labs notiek. Dīvaini.

11:47am: Negribu veikt analīzi. Negribu prātuļot par to, kāpēc satieku tieši tos cilvēkus, un nevis citus. Negribu domāt par to, kāpēc notiek tas, kas pirms tam sapnī (reizēm), lai gan joprojām nerodu atbildi uz jautājumu, kā tā var būt. Labi, nebrīnos par to, kas sasaistās ar ikdienu, nedienu, manu dienu utml., taču tas, ka nosapņoju par svešinieku, kuru drīz vien satieku, lai gan ne gluži precīzā veidā, bet nepārprotami sasaiste ir, ir pavisam jocīgi, bet nu ok., nav jācenšas visu izskaidrot un pamatot. Var tikai brīnīties.
Ja man kāds mēģinās iestāstīt, ka brīnumu nav, un, ka ticēšana brīnumiem ir bērnišķība, es vienalga nepiekritīšu. Nē, brīnumiem nav jātic, tie vienkārši ir jāuztver.
Pat, ja pēc tam nekā nav..