vistas ārišķības' Journal

1:46am: mirdzi, mirdzi mana aritmija!

3:08pm: jebkura atsacīšanās ir GRŪTA
man liekas, ka man no grūtuma deg āda no iekšpuses
taču domāju, ka neko labāku izdarīt nevaru
jo būt tur, kur nav mana vieta, būt tur, kur sirdī ir kāds cits, būtu vēl graujošāk

gan jau es kaut kā

notiek tā, kā ir lemts

3:12pm: jo es vienmēr esmu zinājusi, ka nedrīkst ielausties tur, kur nedrīkst

protams, man...,nu jā, bet tad man likās, ka tur ir tukšums

un drīkst ieiet citu istabiņās tikai tad, kad tur ir tukšums, citos apstākļos - nē

3:15pm: tagad tikt galā ar sevi

ATKAL

vispār nekad neesmu atsacījusies brīdī, kad pati jūtos, bail teikt, bet iemīlējusies, nu varbūt. es nezinu.

3:17pm: bet nekad vēl neesmu atvadījusies, kad vēl sasveicinājusies neesmu
vai dies.
tagad man jāatceras viss sliktais, ko šis man jelkad teicis.
tad man būs vieglāk.
vai dies.
es domāju, ka esmu garīgi stipra, neskatoties uz emocionālo nelīdzsvarotību.

esmu pati sev izmēģinājumu trusītis.

ir jāvar. nekas cits vairs neatliek.

un jāatceras, ka mani tur vienalga nevajadzēja.

10:52pm: man šodien prasīja, kā jūtos, teicu, ka normāli, jo harmoniju pašai ar sevi rast - gandrīz neiespējami, un tas ir normāli, jo laika posmā, kad man nav neviena par ko rūpēties, nespēju rūpēties par sevi, nav runa par 'uho gorlo nos', bet par iekšiņu. tāpēc, pie skaidra saprāta būdama, varu sacīt - jūtos es normāli