Dīvaini, bet pēc ilgiem laikiem es esmu neitrālā stadijā. Man prāts nevēlas atcerēties lietas, kas ir bijušas,bet es par to sev nepārmetu. Tieši otrādāk. Vēlos dziedāt slavas dziesmas.Iespējams es sāku nedaudz saprast, ko paturēt un ko palaist vaļā tai saucamajā dzīves laikā.Vajag baudīt un nospraust savus mērķus.Ar tiem gan man ir problēmas.Nespēju izdomāt sev tādu. Lai gan katram ir sava stihija.Eh...Ko es te muldu.