Kopumā man tajās sirdslietās it nemaz neiet. Esmu pieņēmusi ideju, ka ne visiem cilvēkiem ar to var veikties, un vienmēr ir kāds, kuram uz šīs pasaules tomēr jāpaliek vientuļām, pat ja Tavi vecāki ir izcils kopā esamības modelis. Kopā būšanas iespējas, nav pārmantojamas un Tu ar to, diemžēl, nepiedzimsti. Tad nu es pēdējās dienas, cenšos aprast ar ideju, ka tas nav priekš manis, un mācos atkal aprast ar ideju, ka dzīvošu viena, lai gan... Nekad neesmu līdz šim dzīvojusi ar kādu. Bet šeit jau nu vairāk ir ideja, ka jāiemācās neilgoties, lai kāds tomēr būtu sev labāk blakus.