Tā kā es tagad dzīvoju pavisam viena. Es nolēmu, ka man ledusskapī stāvēs vienmer čertrpakas aliņu kaste, un skapī man būs krekeri un kāda šokolādes tāfelīte. Jo man patīk vienmēr ieaicināt cilvēkus, kas mani pavada uz mājām, uz tasi tējas. Tā bieži vien tas ieilgst līdz diviem naktī.Sarunas,atvērts logs. Bet tā jau sen vairs nav. Lai gan vakar man bija izdevība. Kaut kā neuzdrošinājos pateikt:"Klau vai negribi kādu tasi tējas?" Laikam pārāk sen tā nebija bijis un es nobijos.