viscid

Pukstēšana.

Mon, 06 Aug 2012 12:55:18 GMT

Nupat atgriezos šeit. Atkal. Pie tekstu bīdīšanas, redzēju piedāvājumu "Lai mainītu identitāti – iepukstētu zem cita lietotāja, spied šeit.". Laikam jau Ciba zināja, ka gribu pukstēt. Gadi paiet, lietas mainās un lietas nemainās. Pieķeršanās cilvēkiem viennozīmīgi kādā brīdī parūpēsies par maniem sirmajiem matiem.

I will be back

Thu, 09 Feb 2012 09:58:44 GMT

Esmu atgriezies lai ar dubultu sparu sistu pušu savas pārdomas par neliešiem un laika zagļiem. Bīdīt tekstus- biju jau aizmirsis šo frāzi- kādus 3 gadus nebiju šeit bijis...

realitāte....

Tue, 19 May 2009 08:37:53 GMT

šodien pasniedzēja saprata to, ko es sapratu kaut kad semestra sākumā, proti, viņai prezentācijās visādas muļķības sarakstītas... un tā visu laiku....

saulausts...

Fri, 15 May 2009 00:28:11 GMT

Sen nebiju skatījies saullēktu... silta tēja, vējš pūš sejā, guļammaisā ietinies un ēdu Kalev ar pistācijām + runāju par dzīvi... Kāds vēl varētu būt labāks dienas iesākums???

ziņas....

Mon, 04 May 2009 10:50:50 GMT

Caurskatīju visus savus rss fīdus... pādis pēdējās dienās caurskrēju/caurskatīju apmēram 2000 jaunu ziņu.... Apmēram kādas 350 normāli izskatīju, bet kādas 100 tiešām rūpīgi izlasīju....
jūtos up- to- date....

viss no gala...

Sun, 19 Apr 2009 22:19:33 GMT

jau gandrīz gandrīz izdevās notrulināt savu prātu, līdz džekam-truliķim, tikai tādam ar sirdsapziņu, bet bez jūtām... nekas- mēģināšu atkal...

nost...

Fri, 13 Mar 2009 23:09:28 GMT

lai izvairītos no turpinājuma pārdomām, sāku klausīties veco labo jūtas notrulinošo repu... viss pa smuko- klausies, iegruzī un domā, ka esi kruts...

močī...

Mon, 09 Mar 2009 08:40:18 GMT

esmu iesvētīts autobraucēju kārtā 2. WW GOLF, bet tomēr.... hell yeah!!!

kā svinēt?

Sat, 14 Feb 2009 11:55:09 GMT

es nesvinēšu...
bet tas viss nebeigsies labi... tas gluži vienkārši nebeigsies labi...

tu nevari viens...

Sat, 07 Feb 2009 13:03:00 GMT

tu nevari viens...
tad, ja gribi pastaigu divatā...
tad ja gribi spēlēt tenisu...
tad ja gribi sabiedrību...
bet vēl jo vairāk tu nevari viens tad, ja tev acīs ieviris kukurznis... un nevari to viens pats dabūt ārā...
labā acs tagad spēcīgi asaro...
knapi varu noturēties nekustinot acis..
bāc - besī ārā...

novērtējums.... turpinājums

Fri, 06 Feb 2009 21:18:47 GMT

nupat dusmīgi atbildēju palīdzamajam un pār viņa lūpām tīšām vai netīšām nāca vārds "paldies"... it kā tas ko būtu gaidījis normālā situācijā bet šajā gadījumā tas ir apmēram, kā:

-Pasaki man, ka es labi izskatos!
-Tu labi izskaties!

Baudas nekādas... pielīdzināma seksam ar nemīlamu meiteni (sorry džeki, bet man no tāda seksa baigā kaifa nav - man patīk tieši tā apziņa un viss pārējais, kas ir tajā brīdī, kad jūs tiešām viens otram esat otrā pusīte, kad tev pretī ir personība, nevis tēls)...
Apmēram kā lēkāt pa zemi pēc tam, kad esi lēkājis ar batutu...

novērtējums....

Fri, 06 Feb 2009 13:08:20 GMT

I:
Pasakiet man lūdzu, kā rīkoties, ja tad kad tu pārmaiņas pēc darbā izdari kaut ko, kas tiešām prasa laiku un pūles, tevi nosauc par sliņķi...

II:
Pasakiet arī to, kā reaģēt, ja cilvēks, kas lūdzis tavu palīdzību, acīmredzami nerada vēlmi palīdzēt tūlīt pēc tam, kad esi piekritis- apmēram kā pēc piekrišanas tas būtu kļuvis par tavu pienākumu... Jau draugos rakstīju un saņēmu atbildes par šo jautājumu, bet skaidrības nav.. un laikam arī nebūs...
Viens no variantiem ir otrreiz vnk teikt nē. Bet kāpēc... Ko lai dara, ja cilvēks vnk pēc dabas nemāk būt pateicīgs?
Prasīt naudu? Tas arī ir variants... Bet tad es drīzāk teikšu nē...\

Out of ideas....

google calendars....

Thu, 05 Feb 2009 15:30:42 GMT

ja tev iekš Googles ir sarakstā ~ 13 kalendāri, tad nopietni jāapdomā, vai viss ir kārtībā...

...

Thu, 05 Feb 2009 11:10:53 GMT

Viela pārdomām...
nupat pēc ilgāka laika atkal atvēru savu cibu. apskatījos profilu un netīšām pieteicos ar sevi draudzēties... pēc tam tā vienkārši atteicos no šīs draudzēšanās...
vai arī dzīvē tā iespējams- sadraudzēties ar sevi un tad atkal aizmirst par draudzību?
vakar bija pilna galva sūdu- mazliet spieda un nevarēju aizmigt...
šonedēļ jau trešo reizi man kāds dur ar mērķi dabūt manas asinis- vampīri...

Thu, 10 Apr 2008 10:15:58 GMT

Sen nebijis kontakts... Visdīvainākais, ka nesen vēl pats paņēmu telefonu rokās un jau gibēju zvanīt, kad attapos, ka baterija tukša... Bet nu jā- ir labi sazināties ar sen neredzētiem cilvēkiem...

Tue, 08 Apr 2008 14:47:48 GMT

Neskatoties ne uz ko, sajūtu spēku nespēkā... Apziņā ir viss, kas jāpadara- fiziski tas nav iespējams, bet tas vienmēr kaut kādā mistiskā veidā tiks paveikts...
Tagad jāuztaisa ēst un jāsāk atkal rembucītī...

***

Mon, 07 Apr 2008 20:20:14 GMT

Šodien no sirds izsportojos. Palika labāk. Mazliet viss nostājās savās vietās- tikai vairāk nespēju piespiest sevi tam noticēt... Tātad kaut kas manī ir mainījies.. Divreiz vienā un tajā pašā upē neiekāpsi un divreiz viens un tāds pats nebūsi- ik katra lieta, ko tu piedzīvo, maina tevi..
Atgriezies dzīvesprieks...

***

Mon, 07 Apr 2008 06:40:01 GMT

Nez kāpēc ir tā, ka parasti tajā trulākajā un ļaunākajā pateiktajā teikumā ir visvairāk patiesības???

***

Sun, 06 Apr 2008 23:11:30 GMT

Ir vērtīgi parunāt par dzīvi... ir vērtīgi darīt to regulāri... un uzzināt, kas notiek citās paralēlajās pasaulēs...
Bet ja nu tev negribas noticēt tam, par ko tev jau ilgu laiku briest aizdomas?? Ja nu vieglāk būtu vnk atmest šādu domu??
Bet ja nu visi, ar ko tu runā par šo tēmu, redz tikai vienu atbildi uz jautājumu- kāpēc?. Un ja nu labāk esi ar mieru visu dzīvi dzīvot iedomātā sapņu pasaulē, kur iztēle ir tas, kas ceļ tevi spārnos un debesis liekas tik augstas tikai tāpēc, ka realitāte pirms tam tevi ir novedusi tik dziļā aizā?
Kaut kā pārāk daudz vielas pārdomām...

skrējiens...

Sun, 06 Apr 2008 17:34:52 GMT

Kārtīgi izskrējos- līdz jūrai un atpakaļ.. Cerams, ka lietus un vējš mani nenoguldīs gultā uz nedēļu...
Rembucītī ieskrējos, bet tagad bija pārtraukums... laikam vajadzētu atsākt...
Liekas, ka gribas visu laiku kaut ko darīt, lai nebūtu jādomā... Jo tiklīdz tu vnk apstājies, tad sāc domāt, un tad ir pilnīgā dupsītī...

Sun, 06 Apr 2008 10:23:35 GMT

Tagad gribu Rembītī patulkot laboratorijas darbus!!!

pēcgarša...

Sun, 06 Apr 2008 10:10:52 GMT

Es pat sapratu, ka tā būs... Un tas, ka man izrādījās taisnība, mani kaitina... Varbūt tāpēc man tik ļoti patīk atrasties kopā ar Lā- jo viņas klātbūtnē man ik pa laikam nākas atzīt- jā es spriedu nepareizi... Un apzināties to, ka esmu tikai cilvēks... Ka arī man ir ļauti visi tie nelielie cilvēcīgie prieciņi. Sometimes I Feel like living this life in endless de-ja-vu. When everything except her is already been... Everything is so predictable, so good known... I f****ng hate that!
Kāpēc šis ieraksts... es esmu redzējis, kas notiek ar cilvēku, pēc tam, kad viņš ar kādu ir godīgi izrunājies par savām jūtām... Šodien, ieraugot pretī nākam Rxx ( :D ), naivi cerēju, ka man atkal neizrādīsies taisnība, bet tā nebija... Viņas seja bija atturīga, nopietna, skumja. Tieši nolāpīti tāda, kādu sapratu to esam, ieraugot tikai viņas apveidus nākam pretim.
Un Mzz... Tik nolāpīti nezinu, ko darīt... Kāpēc, tiklīdz domāju, ko varētu iesākt situācijas labā, uzreiz uzmodelējas vairāki vai biežāk viens scenārijs galvā un tas parasti arī piepildās... Man šķiet, ka kaut kas nav labi ar mani... Varētu jau panākt, ka Rxx un Mzz apsēžas un parunājas, bet tas nozīmētu, ka mūsu draudzīgajai kompānijai 70%/30% būs lemts +- sašķelties... damnit!!! Bet tajā pašā laikā es laikam saprotu, ka Rīga ir padarījusi nejūtīgu... apmēram tā pat kā tad, kad tev sit ar āmuru, tu pēc tam nejūti, kā tev mēģina iesist ar koka irbulīti... Man ir nepieciešams kāds, kas nonestu manu degunu zemāk. Iedzītu ar seju putekļos, iespējams piekautu... Tā lai es atgriežos dzīves tajā daļā, kur ir sāpes, kur ir asums un kur ir bērnība... NOOOT tas nekad nenotiks (par pēdējo iet runa)...
Kā teica Rxx "Laipni lūdzam pieaugušo pasaulē"...

***

Fri, 04 Apr 2008 12:03:29 GMT

Tik sen nav šeit rakstīts... vispār principā šeit nav rakstīts :D
Dziesma, kas patlaban skan, raisa uz pārdomām, ko esmu paveicis un kas ir ar mani noticis kopš es pēdējo reizi rakstīju šajā vietnē... Vispār tik daudz kas no bērnības un bērnu dienām uzpeld kopš esmu sācis mācīties Ventspilī... Apmēram kā tad, kad atkausē ledusskapi, ledus kūst un sāk smaržot (labākajā gadījumā) viss, kas bija sasalis saldētavā... Šoreiz tiešām smaržoja... Bija patīkami gremdēties atmiņās un padomāt, kā būtu, ja būtu... Es atkal pārāk daudz domāju...
Laikam jau cilvēkam nepatīk, ja viss galu galā notiek tā, kā viņš ir vēlējies... Pazūd iespēja teikt "bet es gribēju, lai...". Varbūt tieši tāpēc man bija tik jocīga sajūta, kad man piezvanīja un pajautāja, kur es esmu un vai ieradīšos mājās... laikam neesmu pieradis, ka kāds man kaut ko tādu prasītu...
Strange human organ called mind...

Fri, 28 Jul 2006 13:31:11 GMT

Publiksi.. jūtos pamests -ieeju šajā lapā bet pēdējais ieraksts- aut kad janvārī- vai esmu kaut ko sajaucis vai arī šīs lapa nav diez ko apmeklēta...
vispār jau gribēju parunāt pa DOmi-vai mani kāds dzird? lūdzu izsakiet komentāru, lai varu jūs atrast šajā tīmeklī...

Thu, 12 Jan 2006 19:09:43 GMT

Ko lai saka.. man te vienaa dienaa uzbruka, kad biju pilnīgi nesagatavots...
Visi cilvēki kā cilvēki- lenām, sūrojoties par dzīvi, apjauš, ka nākamajā rīts būs jādodas uz skolu- brīvlaiks beidzies...
taču ir arī bariņš dīvainīšu...
es viens no viņiem.. vispār jau laikam būtu viņus apvainojoši saukt par tādiem pašiem dīvainīšiem kāds esmu es... nav daudz tāud cilvēku, kas uzliktu modinātāju uz 8:00, 8:05, 8:10, 8:11,8:15 un 8:17, bet no gultas izveļas 9-os...
tātad aizeju uz virtuvi, paēdu brokastis (savā individuālajā šī vārda izpretnē), iztiru zobus un dodos uz skolu...
iekāpju autobusā... izkāpju no autobusa... ieeju skolaa... uzkaapju augstu skolas pashaa augshaa apseezjos klases galaa un TIKAI TAD ES PAMOŽOS... vai nav dīvaini.. freaky....
lai nu kā tur nebūtu, es cenšo darīt visu, lai to novērstu, bet bezmiegs man pēdējā laikā ir visai izplatīta parādība.... ok bet ne jau par to ir šis stāsts...
uzbruka man par to ka man te nav nevoiena hosta, tāpēc arī radās šis bandu bērns ar nosaukumu- mans pirmais hosts šajā lapā...
nu tad varat būt laipni un mani tādā veidā uzrunāt, komentējot....