| |
[Apr. 6th, 2008|01:22 pm] |
| [ | music |
| | Prāta Vētra - LEC! | ] |
Tagad gribu Rembītī patulkot laboratorijas darbus!!! |
|
|
| pēcgarša... |
[Apr. 6th, 2008|12:40 pm] |
| [ | mood |
| |  pensive | ] |
| [ | music |
| | Damien Rice - The Blower's Daughter | ] |
Es pat sapratu, ka tā būs... Un tas, ka man izrādījās taisnība, mani kaitina... Varbūt tāpēc man tik ļoti patīk atrasties kopā ar Lā- jo viņas klātbūtnē man ik pa laikam nākas atzīt- jā es spriedu nepareizi... Un apzināties to, ka esmu tikai cilvēks... Ka arī man ir ļauti visi tie nelielie cilvēcīgie prieciņi. Sometimes I Feel like living this life in endless de-ja-vu. When everything except her is already been... Everything is so predictable, so good known... I f****ng hate that!
Kāpēc šis ieraksts... es esmu redzējis, kas notiek ar cilvēku, pēc tam, kad viņš ar kādu ir godīgi izrunājies par savām jūtām... Šodien, ieraugot pretī nākam Rxx ( :D ), naivi cerēju, ka man atkal neizrādīsies taisnība, bet tā nebija... Viņas seja bija atturīga, nopietna, skumja. Tieši nolāpīti tāda, kādu sapratu to esam, ieraugot tikai viņas apveidus nākam pretim.
Un Mzz... Tik nolāpīti nezinu, ko darīt... Kāpēc, tiklīdz domāju, ko varētu iesākt situācijas labā, uzreiz uzmodelējas vairāki vai biežāk viens scenārijs galvā un tas parasti arī piepildās... Man šķiet, ka kaut kas nav labi ar mani... Varētu jau panākt, ka Rxx un Mzz apsēžas un parunājas, bet tas nozīmētu, ka mūsu draudzīgajai kompānijai 70%/30% būs lemts +- sašķelties... damnit!!! Bet tajā pašā laikā es laikam saprotu, ka Rīga ir padarījusi nejūtīgu... apmēram tā pat kā tad, kad tev sit ar āmuru, tu pēc tam nejūti, kā tev mēģina iesist ar koka irbulīti... Man ir nepieciešams kāds, kas nonestu manu degunu zemāk. Iedzītu ar seju putekļos, iespējams piekautu... Tā lai es atgriežos dzīves tajā daļā, kur ir sāpes, kur ir asums un kur ir bērnība... NOOOT tas nekad nenotiks (par pēdējo iet runa)...
Kā teica Rxx "Laipni lūdzam pieaugušo pasaulē"... |
|
|
| *** |
[Apr. 4th, 2008|02:16 pm] |
| [ | music |
| | Norah Jones - Come Away With Me | ] |
Tik sen nav šeit rakstīts... vispār principā šeit nav rakstīts :D
Dziesma, kas patlaban skan, raisa uz pārdomām, ko esmu paveicis un kas ir ar mani noticis kopš es pēdējo reizi rakstīju šajā vietnē... Vispār tik daudz kas no bērnības un bērnu dienām uzpeld kopš esmu sācis mācīties Ventspilī... Apmēram kā tad, kad atkausē ledusskapi, ledus kūst un sāk smaržot (labākajā gadījumā) viss, kas bija sasalis saldētavā... Šoreiz tiešām smaržoja... Bija patīkami gremdēties atmiņās un padomāt, kā būtu, ja būtu... Es atkal pārāk daudz domāju...
Laikam jau cilvēkam nepatīk, ja viss galu galā notiek tā, kā viņš ir vēlējies... Pazūd iespēja teikt "bet es gribēju, lai...". Varbūt tieši tāpēc man bija tik jocīga sajūta, kad man piezvanīja un pajautāja, kur es esmu un vai ieradīšos mājās... laikam neesmu pieradis, ka kāds man kaut ko tādu prasītu...
Strange human organ called mind... |
|
|
| |
[Jul. 28th, 2006|04:26 pm] |
Publiksi.. jūtos pamests -ieeju šajā lapā bet pēdējais ieraksts- aut kad janvārī- vai esmu kaut ko sajaucis vai arī šīs lapa nav diez ko apmeklēta...
vispār jau gribēju parunāt pa DOmi-vai mani kāds dzird? lūdzu izsakiet komentāru, lai varu jūs atrast šajā tīmeklī... |
|
|
| |
[Jan. 12th, 2006|09:03 pm] |
Ko lai saka.. man te vienaa dienaa uzbruka, kad biju pilnīgi nesagatavots...
Visi cilvēki kā cilvēki- lenām, sūrojoties par dzīvi, apjauš, ka nākamajā rīts būs jādodas uz skolu- brīvlaiks beidzies...
taču ir arī bariņš dīvainīšu...
es viens no viņiem.. vispār jau laikam būtu viņus apvainojoši saukt par tādiem pašiem dīvainīšiem kāds esmu es... nav daudz tāud cilvēku, kas uzliktu modinātāju uz 8:00, 8:05, 8:10, 8:11,8:15 un 8:17, bet no gultas izveļas 9-os...
tātad aizeju uz virtuvi, paēdu brokastis (savā individuālajā šī vārda izpretnē), iztiru zobus un dodos uz skolu...
iekāpju autobusā... izkāpju no autobusa... ieeju skolaa... uzkaapju augstu skolas pashaa augshaa apseezjos klases galaa un TIKAI TAD ES PAMOŽOS... vai nav dīvaini.. freaky....
lai nu kā tur nebūtu, es cenšo darīt visu, lai to novērstu, bet bezmiegs man pēdējā laikā ir visai izplatīta parādība.... ok bet ne jau par to ir šis stāsts...
uzbruka man par to ka man te nav nevoiena hosta, tāpēc arī radās šis bandu bērns ar nosaukumu- mans pirmais hosts šajā lapā...
nu tad varat būt laipni un mani tādā veidā uzrunāt, komentējot.... |
|
|