| pēcgarša... |
[Apr. 6th, 2008|12:40 pm] |
| [ | mood |
| |  pensive | ] |
| [ | music |
| | Damien Rice - The Blower's Daughter | ] |
Es pat sapratu, ka tā būs... Un tas, ka man izrādījās taisnība, mani kaitina... Varbūt tāpēc man tik ļoti patīk atrasties kopā ar Lā- jo viņas klātbūtnē man ik pa laikam nākas atzīt- jā es spriedu nepareizi... Un apzināties to, ka esmu tikai cilvēks... Ka arī man ir ļauti visi tie nelielie cilvēcīgie prieciņi. Sometimes I Feel like living this life in endless de-ja-vu. When everything except her is already been... Everything is so predictable, so good known... I f****ng hate that!
Kāpēc šis ieraksts... es esmu redzējis, kas notiek ar cilvēku, pēc tam, kad viņš ar kādu ir godīgi izrunājies par savām jūtām... Šodien, ieraugot pretī nākam Rxx ( :D ), naivi cerēju, ka man atkal neizrādīsies taisnība, bet tā nebija... Viņas seja bija atturīga, nopietna, skumja. Tieši nolāpīti tāda, kādu sapratu to esam, ieraugot tikai viņas apveidus nākam pretim.
Un Mzz... Tik nolāpīti nezinu, ko darīt... Kāpēc, tiklīdz domāju, ko varētu iesākt situācijas labā, uzreiz uzmodelējas vairāki vai biežāk viens scenārijs galvā un tas parasti arī piepildās... Man šķiet, ka kaut kas nav labi ar mani... Varētu jau panākt, ka Rxx un Mzz apsēžas un parunājas, bet tas nozīmētu, ka mūsu draudzīgajai kompānijai 70%/30% būs lemts +- sašķelties... damnit!!! Bet tajā pašā laikā es laikam saprotu, ka Rīga ir padarījusi nejūtīgu... apmēram tā pat kā tad, kad tev sit ar āmuru, tu pēc tam nejūti, kā tev mēģina iesist ar koka irbulīti... Man ir nepieciešams kāds, kas nonestu manu degunu zemāk. Iedzītu ar seju putekļos, iespējams piekautu... Tā lai es atgriežos dzīves tajā daļā, kur ir sāpes, kur ir asums un kur ir bērnība... NOOOT tas nekad nenotiks (par pēdējo iet runa)...
Kā teica Rxx "Laipni lūdzam pieaugušo pasaulē"... |
|
|
| |
[Apr. 6th, 2008|01:22 pm] |
| [ | music |
| | Prāta Vētra - LEC! | ] |
Tagad gribu Rembītī patulkot laboratorijas darbus!!! |
|
|
| skrējiens... |
[Apr. 6th, 2008|08:32 pm] |
| [ | music |
| | Zverji - Rajoni, Kvartali | ] |
Kārtīgi izskrējos- līdz jūrai un atpakaļ.. Cerams, ka lietus un vējš mani nenoguldīs gultā uz nedēļu...
Rembucītī ieskrējos, bet tagad bija pārtraukums... laikam vajadzētu atsākt...
Liekas, ka gribas visu laiku kaut ko darīt, lai nebūtu jādomā... Jo tiklīdz tu vnk apstājies, tad sāc domāt, un tad ir pilnīgā dupsītī... |
|
|