virus

Kādēļ attēls ar kaķēnu, kas ir ciešā miegā saritinājies siltas segas kamolā, šķiet tik jauks? Cilvēki ierauga šo skatu un nevilšus sāk smaidīt... Kādēļ?
Redzēju pirms kāda laika pusmūža sievieti trolejbusā, ārēji it kā nekas īpašs, iespējams biroja darbiniece un mājsaimniece uz pusslodzi vai otrādāk. Bet kkas viņā atšķīrās no vairuma cilvēku. Viņa bija viena, bet nevilšus sāku domāt, sāku ticēt, ka viņu mājās gaida ja ne noteikti mīlošs un gādīgs vīrs, tad 2-3 bērni dažādos vecumos, bet vienoti savā mīlestībā pret mammu. Un ka šī sieviete tic, ka bērni pamazām pieaugs, ar dažām trakulībām pa vidu, bet nenomaldoties no ceļa un dienās ļaus viņai justies vēl lepnākai par savām atvasēm kā tagad. Bet kas viņā bija tāds, ka mana iztēle sāka tik cītīgi radīt šo idilli?
Un kā cilvēki fotoattēlos atšķir laimīgus, apskaužami apmierinātus pārus no tādiem, kas iespējams jau mēnesi, nedēļu vai stundu pēc attēla uzņemšanas pateiks viens otram pieklājīgas ardievas?

Nezinu. Varbūt atbilde uz vairumu jautājumiem ir drošība, uzticēšanās, paļaušanās. Tā man tāda nakts vidus teorija. Kaķēns ciešā miegā ir absolūtās drošības simbols. Viņš nekad nav zinājis neko citu, kā mammas vai cilvēku gādātu komfortu un viņam nav ne mazākās nojausmas, ka mēdz būt arī citādi. Viņš ir nedaudz noguris, tādēļ atrada vietu, kur cilvēks bija sēdējis un iesildījis segu un tur saritinājies pats savā garajā vilnā. Viņam nav bail no rītdienas, jo visas rītdienas, ko ir pazinis, ir nākušas ar siltām brokastīm bļodiņā pie silta radiatora.
Jau trolejbusā es izdomāju, ka lieta, ko nemēdz redzēt citās šī vecuma sievietēs, bet bija manāms šīs sievietes sejā, bija miers. Miers un paļaušanās, ka visa viņas dzīve ir nokārtota un viņa ar to ir apmierināta. Nav nekā svarīga, kas viņai trūktu un tie pāris sīkumi viņu neuztrauc. Bērni viņu mīl, vīrs tāpat, ienākumi ir stabili un bērnu nākotne nodrošināta. Nāk vakars un viņa dodas mājās, lai sagatavotu ģimenei kopīgas vakariņas. Nez, cept kotletes vai karbonādi? Nē, tomēr kotletes, karbonāde bija vakar. Piegriezīšu gurķus un vēl atlikušos tomātus, kas palikā pāri vakar. Abi mazākie jau ir mājās, lielā meita būs mājās septiņos, tad uz kādiem astoņiem vajadzētu būt gatavam. Jāuzzvana vīram, lai paņem krējumu mājāsbraucot.
Tas pats ar pāru bildēm. Nezinu, cik apzināt, cik nē, bet cilvēki laimīgos atšķir pēc skatiena acīs, pēc tā miera un drošības, ka viņi abi ir un paliks kopā un ka kopīga ligzdiņas vīšana ir tikai laika un naudas jautājums. Ka viņi ir mīļākie un draugi vienlaikus, kopā laižoties trakos, uz fikso saorganizētos piedzīvojumos, pļāpājot muļķības, stāstot rūpes un vaicājot padoma. Ka nekas pārlieku neuzveicams vairs nevar gadīties viņu ceļā.
Otri pāri savukārt... viņi zina, ka ir kopā šajā mirklī un tas ir viss, kam ir nozīme. Vai tā viņi saka sev un tam viņi notic. Jo citādi viņiem būtu jāsastopas ar atskārsmi, ka nevar runāt par lietām, kas tiešām ir svarīgas, jo negribas redzēt neizpratnes vai vnk garlaikotības vēsmas pretējās acīs. Tādēļ labāk buča, apskāviens, kopīgs saulriets un kopīga nakts. Kādam tu rūpi un kāds tevi iekāro - tas taču ir tik patīkami, pat ja tikai uz mirkli.

Dažreiz cilvēki kā jau inteliģentas būtnes, pārāk ātri mācās. Izmesti plašajā, visnotaļ nemājīgajā un savtīgajā pasaulē apstākļu spiesti viņi dara to, kas darvinaprāt būtu jāprot mums labāk par visiem citiem zvēriem. Cilvēki pielāgojas un iemācās neuzticēties tik vājajai cilvēku dabai. Nedaudz skumji. Jo ja pasaule tiešām aprijusi visas cerības uz cilvēku, kaut viena cilvēka patiesumu, tad mēs šo darvinisko būtni nekad neredzēsim laimīgā pāra bildē. Par laimi (un nelaimi) tikai stiprie var izturēt patiesību par pasauli. Pārējās lāga dvēseles turpina cerēt un ticēt. Vismaz nedaudz ilgāk. Tādēļ, ja tev kāds piedāvā uzticību, 3x, 100x un 6.02x10^23 reizes apdomā. Jo ja tu ieiesi pa atvērtajām durvīm un pārdomāsi pēc tam - pastāv zināma iespēja, ka tu būsi kko nejauki salauzis šajā cilvēkā.
Neuzticies un nepievil uzticību.
Vai es uzticos cilvēkiem? Nē. Piedod, dārgā pasaule. Ilūzijas, ka cilvēki ir nesavtības iemiesojums, kkad pagaisa. Daži tev nevēl nekā ļauna un daži tevī saskata draudu, sāncensi, naglu pakaļā vai ko vēl ne. Ar pirmajiem jauki sadzīvojam, no otrajiem uzmanāmies. A tu gribēji, lai kāds stāvētu un kristu par tevi? Piedod, par labu sirdi neviens ko tādu nedarīs, uzkačā statusu, ietekmi un līderšipu, tad moš. Un izvēlies kādu skaļu saukli arīdzan.

Ciešu miegu tiem, kas guļ, laimīgu aizmigšanu tiem, kas vēl neguļ, bet grib to darīt. Un izbaudiet šo mirkli, ja negrasāties vēl iet gulēt - laukā ir zvaigžņota nakts, bet ne uz ilgu :)