February 28th, 2007

Mani mērķi kopskatā laikam viens otram piestāv. Viņi ir diezgan ambiciozi, lai neteiktu vairāk. Tāpat viņi mēdz būt stabili - katrā brīdī fokusā ir 1-2 no viņiem, bet pārējie nekur nepazūd un pēc brīža apskatot pārējos, tiek secināts, ka viņi visi vēl aizvien nav zaudējuši vērtību. Varētu pat teikt, ka es mainos, bet mani mērķi nē, izņemot to, ka nāk klāt jauni.
Tāpat kopīgais ir tas, ka es nezinu, vai sasniegšu kaut vienu no tiem. Varbūt es būšu kā nabaga trakais, kas tic, ka cilvēks var uzveikt upi, un tādēļ metas ar laivu lejā pa Anhela ūdenskritumu un tiek samalts. Protams, var gadīties arī, ka izrādos inženieris esam, kas _zina_, ka cilvēks ir stiprāks par upi, un uzbūvē aizsprostu un liek upei strādāt viņa labā. Es nezinu. Bet tam arī īsti nav nozīmes.
Un vēl viņu izvēlē manam apdomīgajam garam netipiski maz iesaistījās racionalitāte. It's like there is something you just know is worth fighting for. Or something you just want to fight for. Tā ir mana daļiņa neracionalitātes. Tas ir mans dēmonu bariņš.
http://klab.lv/users/klobex/15891.html

March 2010

Sun Mon Tue Wed Thu Fri Sat
 123456
78910111213
14151617181920
21222324252627
28293031   
Powered by Sviesta Ciba