|
Jul. 24th, 2007|05:23 pm |
|
nē, nu sieviete pat manī radīja vairāk uzticības, jo to, ka tokijas taksisti nezina vispār nevienu adresi un kā izskatās - katru dienu tiek likti citā rajonā, to es jau zināju. viņa lēnīgi izvilka karti un mēģināja sagrozīt ziemeļus un dienvidus un kaut ko salasīt it kā zinātu hieroglifus sliktāk par mani. masugu - masugu!! (uz priekšu!) - es kliedzu. viņa lēnītēm izkustējās un iebrauca sīkās ieliņās. 3 reizes pabrauca garām mājai ar karogu. beigās mani tomēr izlaida un es skrēju klauvēties pie pirmajām durvīm uz kurām bija rakstīts vēstniecība, bet vajadzēja uz konsulātu. tas bija caur dārzu, gar templi, ap stūri. kāda japāniete izmisīgi jau zvanīja vārtos, bet neviens vaļā nevēra, kaut arī laiks vēl bija 7 minūtes. |
|