|
Aug. 14th, 2007|03:46 am |
kā lai atgūst iecietību? iecietību.. iecietību. runas visapkārt izklausās tik tukšas. cilvēki čalo čaumalas. spļauj pa gaisu tukšas sēnalas. nopietnām sejām stāsta par saberztām tulznām un priekšnieku. māju ar galvu un neko nesaprotu, par ko satraukums. par ko tās traģiskās grimases. cilvēki dzīvo tādā labklājībā. visi dzīvi, sveiki, veseli. un es nespēju pieslēgties viņu ciešanām. blad, ka es mēģinu saprast, ka jā - tās nianses.. tas ir svarīgi. saruna ir svarīga, komunikācija.. sirds siltums. saltums blad. runā, runā.. runā āāāā
ir svarīgi, vai ķermenis vesels. un vai pušums nodezinficēts. un lai siers ir svaigs un nesaindētos. runas par dīvāna pārklāja krāsu.. hm. nu, tā ir dziesma, labi. bet kā var apspriest ar otru cilvēku zelta zivtiņas pagarināšanu, piemēram. nu kā? nu kā? vai tā ir apzināti garlaikota maniere? stils. tas ir tāds ir stils. stils.stils.stils.,, nepārliecina. jāieklausās vārdos. tie skan tukši, monotoni kā tas āmuriņš pa laktiņu vidusausī. un acis meitenei, kad viņa to stāsta. vai viņa ir laimīga? ko viņa dara? jūt? ir pulss? dzīva? un izkārtnes. novāciet tās šausmīgās izkārtnes, kas bojā māju fasādes. kāpēc viss ir jāpārvērš par lētu tirgus placi. meitenes - skaistās, staigājiet garām līganā gaitā, paklusējiet.. |
|