| |
[Aug. 13th, 2011|10:38 am] |
tas viss spiediens ir tikai galvā. viss kas tajā ir sagrūsts, piekodināts, sabiedēts un aizrādīts.
kad izdodas aizraudāt prom domas un bailes aizmest, vēders atslābst. tas ir brīnišķīgs, pulsē un sprāgst vaļā lēni un stipri kā nakts krokuss. tā ir milzīga bauda - materializējusies lēkājoša sirds vēderā un taureņi sitas pret sienām. bet viņš nobīstas vienā momentā un atkal aizveras ciet un gaida atkal. |
|
|