| |
[Feb. 15th, 2010|04:01 pm] |
šonakt paliku pie viena no saviem bijušajiem džekiem. kad no rīta viņš veda mani atpakaļ, mums bija lieliska saruna. viņš teica paldies, ka viņu uzklausīju un atvainojās par visu visu, ko ir man nodarījis pāri.
es pieklājības pēc arī pateicu paldies. tad tikai ātri mēģināju izdomāt, par ko es viņam varētu pateikties. man parasti ir diezgan laba iztēle uz labiem vārdiem. tas nenāca viegli.
- nu, principā.. - es teicu. - paldies arī tev. jo citādāk sanāktu, ka es aizbraucu neatvadījusies no neviena. jo man vairs daudz draugu nav palicis šai pilsētā.
- nure, tu vienmēr vari atvadīties no manis.
pirms es kāpu laukā viņš kā parasti paguva man piekodināt, lai dieva dēļ nevienam nestāstu, ka esmu pie viņa nakšņojusi. |
|
|