| |
[Jan. 6th, 2010|11:28 pm] |
|
es negribu braukt nekur projām nekad. es gribu šķovēt kāpostus, šķūrēt sniegu (kaut ar vienu roku) un vakarā, ieziedusi sasprēgajušo plaukstu virsmu ar cepamo eļļu, skatīties tumsā pa logu jūras virzienā. tā arī ir dzīve. smagnēja kā ziemeļu meitenes gaita. sargāt māju un pielūgt jūru savā priekšā - tukšu solījumu un saviļņojošu cerību jūru. |
|
|