| |
[Apr. 30th, 2008|12:50 am] |
|
es esmu padevusies, un tajā ir kaut kas eiforisks. šobrīd ir tas brīdis, kad varbūt vēl varētu iejaukties, tas, kurā vēlāk iesaukties - labi, ka es toreiz apķēros vai arī - kāpēc gan man toreiz nepietika prāta, un tas tad nu ir šobrīd tas brīdis, un šoreiz nekā, es ij netaisos nekur jaukties. absurds līdz ceļiem un šļakstās dibenā. |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2008|01:14 am] |
|
diez ko dara citi, kad viņos vairs nav vietas? cilvēks tak nevar būt viens un tas pats visu mūžu. nē, nu viņš var būt viens, bet "pats" ir kaut kāds samudrīts vārds, liekvārds. |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2008|01:18 am] |
|
tas jums no frančiem, draudziņi! |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2008|09:02 pm] |
|
mūs apsargā bezgalīgais azūra dragons - viņš pasargā vienu no otra un neļauj satikties. |
|
|
| |
[Apr. 30th, 2008|10:09 pm] |
|
kad bailes izaug lielas, tās pamet ligzdu un pašas ceļo apkārt, un biedē mani. netīrā sirdsapziņa jau bija sākusi rāpot pa sienām. bet es pamazām tieku ar viņu galā. šodien neesmu redzējusi nevienu viltus kukaini. |
|
|