| |
[Feb. 8th, 2008|04:41 pm] |
|
šodien pastaigājos gar upi ar suni pa dubļiem un suņu sūdiem. suns bija tāds koši dzeltens kā nodrupušie krasti tur, kur atsūktas smiltis un koki apkrituši ar saknēm gaisā sapiņķerējušies paš savos zaros turās uz rokām kā akrobāti cirkū - suns divreiz iebruka padzerties, nācās vilkt aiz škirkas atpakaļ uz krauju. brīžiem tie koki bija aizsprostojuši paši sev taku; man - noglumējuši zābaki, suņa siekalas uz ceļiem, jāpiezīmē, samta kleita varbūt nebija prātīgākais apģērbs tādai iziešanai, bet varbūt tomēr. esmu viegli saakustējusies un mazliet reibst no svaigā gaisa. |
|
|