| |
[Aug. 8th, 2007|07:24 pm] |
labi, ka tu guli. es vismaz tieku pie valodas. savācu vārdu paliekas kā izsvaidītas mantas. sagrābju cieši rokās, paņemu kaut kādu domu kā čības zobos un mēģinu tagad pa kluso notīties. izlocīties laukā no rokām tiltiņā kā nindza un ar lipekļiem pie kājām aizrāpot pa sienu. aizbēgt no tevis prom. uz venēciju un paslēpties biennālēs. stāvēt aiz tādas vienas un skatīties, vai tu gadījumā neseko.
saucējā palika par karstu un es pārkāpu skaitītājā. bet tagad man bail, ka mūs pamanīs un noīsinās līdz vieniem. jo mēs blakus esam mazliet par mazliet. daudz par daudz.
saritinājies starp pasaku grāmatām un izmētātiem lāčiem. pārstiepies 7ām rūķu gultām. labi, ka tu esi aizmidzis, jo tev blakus es netieku pie vārdiem. netieku pie miega. un man ir bail.. ka no manis nekas nepaliks pāri. jau vairs nepaliek. vēl minūte un nav. |
|
|
| |
[Aug. 8th, 2007|07:48 pm] |
|
vējš atšķīra uz palodzes stāvošo "Sniega karalieni" teikumā: "Kajs savās mājās pusizģērbies piegāja pie loga". |
|
|
| |
[Aug. 8th, 2007|07:50 pm] |
|
es vēl joprojām nesaprotu, cik ir pulkstens, taču zinu, kur ir azimuts - no manis pa kreisi. |
|
|
| |
[Aug. 8th, 2007|07:52 pm] |
- vai sniega karaliene var iekļūt arī šeit pie mums?
- lai tik nāk vien! - zēns atsaucās. - es uzsēdināšu viņu uz siltās krāsns un viņa izkusīs.
/H.K.Andersens/ |
|
|