| |
[Jul. 25th, 2007|12:02 pm] |
|
Mēs būtu varējuši aizvērt durvis un skūpstīties, bet es atnākot tās speciāli atstāju vaļā. Aiz durvīm bija koridors, kur visi, kas pagadās gāja garām. Tu biji paralizēts, un es apgūlos bikli tev blakām - aiz atvērtām durvīm mēs kopā izslimojām ar bakām. Nevar saprast, vai mēs ēdam no pasaules un spļaujam kopīgā akā, vai arī koridors sākas no mums. |
|
|
| |
[Jul. 25th, 2007|12:03 pm] |
|
Es atspiedu pieri pret aukstu mūri, bet tas ar lūpām pieskārās.. pārbaudīt temperatūru. Un divi pieauguši redīsi, bronzā atlieti brieža gurnu bicepsi, pilngadīgi dvīņi salikti vienā silītē smaida un klusē... ķirzakai ataug bērnībā atrautā ķermeņa puse. |
|
|
| |
[Jul. 25th, 2007|12:04 pm] |
|
Es sēžu uz palodzes un dzeru tavu alu, un skatos, kā visas bistes saplūst vienā, kā reizē izskan visi pasaules baleti, apskaujās un skūpstās ienaidnieku armiju valeti - ekvatora plaisa pa dienu pārvēršas par lūgšanu sienu. |
|
|
| |
[Jul. 25th, 2007|12:04 pm] |
|
Manī ir tik daudz mīlestības, ka tā var aizpildīt veselu ekrānu – metri reiz metri un collas reiz collas, pāri par 16 000 reģistrēto sēdvietu. Uzsildīt baltu palagu, ar ko atdzīvināt brīvības ielas Mildu, lai viņa nolaižas uz zemes un aiziet uz kafejnīcu, nokoļī džeku un aizbrauc tam līdzi uz Sīriju. Viņa nekad nav pratusi neko vairāk, kā stāvēt uz noliektām cietēju galvām ar izteiksmi kā tikko norijusi mīdiju. Izdomāta ragana, izrotājusies ar svešām rakstām-spalvām - tukša muca ar laimes šokolādi balvā. |
|
|
| |
[Jul. 25th, 2007|12:04 pm] |
|
Es nobastošu visas pasaules lekcijas, bet tevi atstās pēc stundām uz mūžu, ja tu kaut pirkstiņu piedursi manai blūzei. |
|
|
| |
[Jul. 25th, 2007|12:05 pm] |
|
Vārdi pārvēršas jaunos cilvēkos – mums būs vairāk bērnu nekā dzejoļu, ja tu sitīsi man pa muti bez boksa cimdiem. |
|
|
| |
[Jul. 25th, 2007|12:05 pm] |
|
Es kļūšu par trauku lupatu un mazgāšu tavas acis no rītiem. Es būšu baltākais no visiem krītiem. Nolaizi pirkstus. Es palikšu mēma – vilkšu tevi aiz apkakles pa trepēm, kad tu pārvilksies pilnīgā ķēmā. Es būšu nepārgriežama vēna uz tavas vijoles, pat ja tavi pirksti būs rupji. Un tev izbeigsies sakāmais un leks laukā gadsimta gaitā norītie kamoli un krupji. Pārplīsīs centrālās apkures rores, iesiets pats savās kurpju šņorēs, tu būsi trolejbusa stanga no galvas līdz kājām notetovēta ar mangām. |
|
|
| |
[Jul. 25th, 2007|12:06 pm] |
|
Es naktīs rakstīšu špikerus, kamēr tu guli, lai tad, kad tu pamosties, man būtu, ko teikt. Bet es zinu, ka pateikt neko nevarēšu, tāpēc atstāšu tos tev zem spilvena. Un tu uzdosi tos par savām izvilktām lozēm, izlietām laimēm un pārkostiem cepumiem. Jo deserta Menu šovakar: tava mēle sagriezta šķēlītēs un tavas sirds pudiņš kā mencas guza piepūsts pludiņš – no balona gumijas mutē iesūkts burbulis. Tu esi krukulis. Jā. Tu esi kurkulis. |
|
|
| |
[Jul. 25th, 2007|12:21 pm] |
|
bingo! pirmo reizi es tev atdošos par velti. uzcel, puisīt, man kosmosā telti! man trīc rokas, kamēr vēl tupu uz laktas, nograuz ar zobiem bruņniekam saktas. aptin palagus ap Buloņas meža stabiem - improvizētā mājā mums jāpaliek labiem. tīriem un baltiem virs ļodzīgas grīdas, tu vēl nekad nebusi tā svīdis. telts kociņus es duršu tev miesā, ja nedosi vaigu, saduršu liesā. un izsūdzēšu grēkus pastarajā tiesā. mēs uzcelsim piepūšamo gaisa cirku un piekārsim made in USSR birku. piesiesim telti nostieptām stīgām - pamats būs pasaulē, bet galotne rīgā. es vairs tiešām nezinu, kur likties - varbūt mums labāk nesatikties... |
|
|
| |
[Jul. 25th, 2007|09:35 pm] |
|
ļoti gribētu tev noticēt, bet nespēju. |
|
|