|
Jul. 22nd, 2007|02:11 pm |
|
paturpinot par tiem frenchijiem. [ak dies' cik man šodien ir sūdīgi.] es nezinu, no kāda kosmosa man nāk zināšanas tad, kad es iedzeru. tur bija tāds ierīkots bārs, kur varēja dabūt visādus dzērienus, iespējams, par godu Bastīlijas ieņemšanai. [jautājums uz attapību - kad Bastīliju ieņēma?] tur par sargiem bija nolikti divi frenchiji, bet neviens nenāca vai es nezinu, cik bija pulkstenis un es vienkārši negāju prom, bet es viņiem stāstīju par to, kā būs nākotnē. nu, par lietām, kas patiesībā ir manas fakultātes noslēpums. es lauzu hipokrāta zvērestu dēļ diviem staltiem franču puišiem. nekādiem ne muļķiem - viņi arī raksta disertācijas. da, visi, ko es te satieku kaut ko raksta, un viņus visus ir tik viegli apmānīt. bet es jau nemaz nemānos, es patiešām esmu stulba. vienīgi ar vārdiem man ir kaut kāds jocīgs deal - es pasaku, bet pati nesaprotu, vai es tam ticu vai nē. mans sakāmais ir kā galma ākstam, bet uz mani skatās kā sievieti. |
|