|
Aug. 6th, 2007|04:34 pm |
|
manam teevam ir tik daudz pamatojumu dzīves bezjēdzībai, ka man pietrūkst pretargumentu. es gadiem jau dzenos pa pasauli, bet viņš neiziet no istabas. satiekoties mēs esam nonākuši pie tiem līdzīgiem rezultātiem. patiesībā, viena saruna ar tēvu izpurina mani no jebkādiem ilūziju autiņiem. vienīgais, pie kā es spēju apelēt, ir mīlestība, bet viņš saka, ka tas tāpēc, ka jauna. secinājums - ir lietas un dzīles, kurās es noteikti negribētu ielīst. un jautājums par to, vai, lai paliktu karājamies pa vidu, ir jāizdomā sevi citu, vai arī kā ērcītei jāiezīžas svešā miesā un jāvazājas līdzi. |
|