man nav vārdu, lai izteiktu, cik ļoti es... cik ļoti man patīk šī dziesma
tuvu manai sirdij
mīlu es tā vienkārši nelietoju. bet ja vajadzētu teikt, tad laikam šī dziesma ir
jā

https://www.youtube.com/watch?v=BbWBRnDK_AE

vispār, skatoties klašu bildes, es esmu tā riktīgi alternative un pusē bilžu izskatos so high
moš tā arī bija, hz

nedrīkst iet griezt matus

jūra mani sauc, un man ir jāiet

arheologu izrakumi
Rīgas iežu noslēpumi
piļu saistības
karaļu kaislības

vergu kliedzieni
princešu baudas spiedzieni
aiz krusta slēpti zobeni
un mūros atbalojas triecieni

valdības upuri
mežabrāļu uguņi
mātes asara
baigā vasara

zilie ekrāni
anonīmie plāni
mirušas acis un prāti
cilvēki gluži kā apmāti

bet caur gadsimtiem dzirdami viegli
Rīgas iežu smiekli

visu laiku dzirdu kaut kur putnu čiepstoņu
izslēdzu mūziku, tāpat viņa te kaut kur ir
ārā arī nav, pārāk tuvu skan

izrādās ka tas mammadaba lapā

bik sabijos

https://soundcloud.com/cimentols

give it a shot
tik nenošaujiet pa visam

tomēr šodien pierādījās ka varbūt nemaz tie sliktie nav sliktāki par labajiem
un tas velns nav tik melns kā viņu krāso

varbūt velni ir tik melni jo eņģeli apmētā viņus ar dubļiem, lai uz viņu fona izskatītos tīrāki

un savās acīs neredz baļķus
visus savāktu un varētu uzbūvēt mazu, mīļu naida un skaudības guļbūvīti

patīk jaunā Muse dziesma
kaut gan kinda sekla liekas but oh well

your ass belongs to me now

dažreiz nesaprotu, kā labāk
vai aiztaisīt acis un izlikties, ka nekas nenotiek, ka nav briesmu, naida, karu
vai arī pārdzīvot un saprast, ka neko nevar izmainīt

ballējam, neguļam
es tikko biju uz bermudu divstūri
(kāpēc? ko? priekškam? tu galīgi esi aptrakusi?) jā vairāk vai mazāk, bet svarīgāka ir tā enerģija tajos koncertos
kaut gan šitais man īsti nepatika
nu ko padarīs

vispār, te tik daudz viss kaut kas notiek, jāsāk iet uz vairāk koncertiem

sun shines in the bedroom
when we play
the raining always starts
when you go away


dažreiz ir tā, ka sapnis beidzas tieši pirms kulminācijas
šodien bija kādi trīs sapņi? no kuriem es atceros pedējo vislabāk, kurā bija daudzi pazīstami cilvēki un draugi tikuši kādā katastrofā milzīgā kalnā
un tad kad viss bija pārgājis un vajadzēja iet atpazīt līķus, es stāvēju pie tādām kā lielām kāpnēm (Stairway to Heaven? tādas lielas koka kāpnes kuras aiziet kaut kur augstu, augstu debesīs, galu nevarēja redzēt)
un es stāvēju uz tādas kā platformas pirms kāpšanas, kur bija viena meitene, kas smērēja uz deguna un pie acīm, un ausīs tā kā medus preperātu kaut kādu aukstumam, viņa sasmērēja un es varēju kāpt augšā
un tad es pamodos
kaut gan mājā viss kluss
bet tieši pirms tā brīža kad viss varēja atrisināties
žēl mazliet

mirsti

jo tālāk neatkarībā iekšā -jo dziļākā pakaļā

es sajūtu drāmu

tik forši atrast jaunu dziesmu no porno








A Perfect Circle- Counting Bodies Like Sheep to the Rhythm of the War Drums

vasara ir sākusies krietni ātrāk, nekā es spētu iedomāties

i fucked everything up bet still iemācījos purple haze sākumu nospēlēt

galvenais dzejā
ir mest vārdus sejā
un runāt tā lai nesaprot
lai tikai grūtāk savienot

un savižģī tās rindas
nekārto pa pantiem
pie velna atskaņas
tikai vecas kraņas


es sapratu ka mans mākslinininiececiskaiais bloks varbūt patiesībā nav bloks bet vienkārši tas ka es gaidu kamēr iznāks kaut kas labs. tāpēc izlēmu ka vienkārši jāsāk pierakstīt viss kas ienāk prātā

šodien sāku domāt par visām huiņām kas vēl jādara
riktīgi sastresojos. jo nu
pressure and all that stuff?
you know.
un Paula atkal sāka man, atvainojiet par izteicienu, dirst virsū
honestly, man viņa jau ir līdz kaklam
vienkārši visu laiku
viņa ir man blakus
un saka
cik sūdīga ir dzīve
cik viss slikts
cik viss stulbs
un es gribētu izdarīt atkal kā torei bērnībā, izmest viņu puķupodā
bet nu bļāviens
vairs nevaru
nesanāk