tagad

...manas acis vēlas iztecēt ārā, izkust un noslīdēt pār vaigiem
bez sāpēm, bez skumjām, tikai ar apjausmu, ka tas notiek
tas beidzot notiek

tas beidzot notiek
un tu stāvi un tu tik ļoti negribi to darīt, tu par to nedomāji pat savos sapņos
un tas, ko tu redzi ir kā varētu būt un kā būs
izklausas skumji bet tajā brīdī tu par to īsti nedomā
tavas lūpas kustās, un tu saki vārdus, kurus pārdomāji desmit reižu, smīkņājot pie sevis par šoku, kāds viņam būs, par to, cik ļauni tas priekš tevis izklausas
bet tagad tu saproti
ka varbūt nebija jēgas
varbūt uzrakstīt, salauzt savas cerības
tas beidzot notiek