dažas dienas

es pat vairs īsti nezinu

jūtos mazliet harmoniskāk
un mierīgāk
un.. kaut kā tā
un es pat nezin kāpēc
laikam vienā brīdī apnika domāt
par tevi, par problēmām, par visu
un kkā viss aizslīd
un zini,
es neticu ka tas ir uz ilgu laiku
bet es ceru ka tā būs
un es ceru, ka varbūt tu aizslīdēsi pavisam
kad es noskūpstīšu savus vidējos pirkstus un parādīšu tos tev,
tā vietā lai atkal pieglaimotos

un mans tumblr sāk sastāvēt no indie bildēm
un es klausos mūziku bez vārdiem
un es ceru ka tas tā varbūt iespējams kaut kādā veidā tā arī paliks