| |
[Mar. 20th, 2005|04:03 am] |
Muļķis par slepkavu
3. A. 1600. Hiršmaņu Edžus Zaļeniekos. Jkr. V, 32, 6. LP, VII, I, 839, l.
Tēvam bija trīs dēli: divi gudri, trešais muļķis. Gudrie brāļi nemaz neieredzēja muļķīša un viņu izstūma arvienu no sava vidus, jo tas padarīja gudrajiem daudzreiz nepatikšanas. Reiz nodomāja gudrie brāļi tuvējā mežā izlikt cilpas, bet, lai tās neuzietu muļķis, tie viņu aizsūtīja sijāt cūkām pelus, kamēr paši, ielīduši kūtenē, nospriež cilpas izlikt Vilkulejas biezumos pie kaimiņu robežas. Bet muļķītis ir savā ziņā diezgan gudrs: tas nomana brāļu viltību, uzrāpjas uz kūts augšu un noklausās viņu sarunā. Saule vēl nebija norietējusi, kad brāļi, muļķīša nepamanīti devās uz mežu un izlika cilpas norunātā vietā. Otru rītu, gaismiņai austot, iet viņi uz mežu apskatīties, kas gan būs iekūlies cilpās, bet viņiem par lielu brīnumu, nāk muļķītis jau pretim, visā ģīmī smiedamies.
( vakara pasaciņa ) |
|
|