| The edge of explosion |
14. Mar 2009|21:46 |
Pusjēla, sūrstoša augšlūpa, atdzisusi kafija un lakricas konfektes sevis atalgošanai.
Uz brīdi biju ieskrējusi draudzenes/paziņas dzimšanas dienas ballītē, kur satiku bariņu cilvēku. Normāls jauniešu dzīvoklis, normāli tirliņsuņi, normāls rosols, normāla diskomūzika, normāli ciemiņi un normāla tematiskā aerobikas ballīte. Neskatoties uz to, ka tomēr nācās ar kādu arī sarunāties, tā bija visnotaļ jauki pavadīta stunda, kam, kā jau tas šādām stundām raksturīgs, kaut uz brīdi ļāva arī man būt vienai no.
Cik dīvaini - vajag vai nu visus, vai nevienu, bet neviens no šiem variantiem šobrīd nav realizējams. Un man nav jābūt labai cilvēkiem, kas neredz mani labu esam. Jābūt labai tiem pārējiem (?). |
|