| 60 m2 |
13. Maijs 2013|12:28 |
Jūtu, ka ne brīdi neesmu līdz galam laimīga, bet, sasodīts! Kā lai zinu, ka vispār spēju būt laimīgāka? Kā lai zinu, ka šis nav manas laimes izjūtas augstākais punkts vai arī zemākais purvs? Un ja nu tur ārā zāle patiešām ir zaļāka? Realitāte kā smacīgi dūmi griežas un vērpjas, nemitīgi spiežot pie zemes un slāpējot elpu. Turpināt veģetēt ar sapni par citādu nākamību vai arī lekt, riskējot ievelties aizā un zaudēt to pašu mazumiņu?
Protams, var jau arī turpināt nedomāt, bet kas tad īsti padara mani par cilvēku?
Bāc, ko es daru?! Šī taču ir mana dzīve! |
|