| Skāde |
15. Jan 2011|21:55 |
|
Šī nedēļas nogale ir kā murgs. Un atkal jāsaskaras ar negodīgumu, jāgatavo kkādi sevis cildinoši argumenti, lai saņemtu pēc nopelniem. Vienmēr dzīvē visu esmu darījusi tā, lai neliktu par sevi šaubīties, lai radītu skaidru un neapgāžamu iespaidu, bet nu atkal būs jārīko mazā reklāmas kampaņa par tēmu, atceraties, jūs taču paši teicāt, ka esmu tik un šitik laba, bet kur tad tas viss ir tagad? Jā, neesmu no tiem cilvēkiem, kas pie katras izdevības izriesīs krūtis un ar smaidu uz lūpām cels sevi saulītē, lai tik gadījumā kāds netīšām neaizmirstu, cik fucking superīga esmu, un patiesībā man šķiet pazemojoši, ka arī šādās, daļēji ekstremālās, situācijās man tas ir jādara. Mamma, kas ir tieši tik dzīvesgudrs cilvēks, lai es viņā klausītos, saka, ka tā tas pieaugušo dzīvē ir iekārtots, un mana situācija vēl ir tikai ziediņi. Vien atšķirība ir tāda, ka necenšos nekur izbīdīties vai lekt 'augstāk par savu pēcpusi', bet tikai saņemt to, kas man objektīvu iemeslu dēļ 'pienākas'. Esmu pārāk naiva, joprojām pārāk uzticos cilvēkiem, ticu godaprātam, jo arī pati nekad neesmu līdusi kādam ceļā, lai kko iegūtu. Jau tagad zinu, ka pēc tā visa murga jutīšos vēl sliktāk, jo būšu rīkojusies pretēji savai būtībai, bet 'tā jau tas pieaugušo dzīvē ir iekārtots', idritvai! |
|