Ik pa laikam no jumta ar lielu blīkšķi nošļūc kāds sniega blāķis. Tomēr jumts virs manām durvīm joprojām pilnīgi klāts ar sniegu. Ka tik nesanāk kā pērn, kad, pošoties uz darbu, dabūju visu labumu uz galvas. Šādu laika apstākļu dēļ galvā tiek kultivēta cerība, ka ar šo atkusni varētu sākties pavasaris. Zinu, ka tā nebūs, bet tomēr tik ļoti ceru, jo, lai gan ziema vēl nav pat pusē, tās jau ir bijis daudz par daudz par daudz. 

Vakarvakaru vadīju ar The Other Boleyn Girl, kas Portmani vēl vairāk virza uz mana aktrišu topa augšdaļu, bet Johansoni - uz apakšdaļu. Tuvākajās dienās plānoju dot Johansonei vēl vienu iespēju, jo kkā negribas ticēt, ka vienīgās uzmanības cienīgās īpašības šajā sajūsmas apvītajā sievišķi ir eņģeļa seja un dekoltē. 

Šodien klausos un dziedu līdzi Lady Gaga. Pofig par muzikālo trulumu, vizuālais tēls to attaisno ar uzviju. Jā, arī te mājo daļa manas saprātīgās cieņas pret populāro mūziku. Pārējais tiek U2, Kailijai, Robijam, Madonnai, jā. Po-po-po-pokerfeis po-po-pokerfeis!