| hōsiz |
8. Nov 2010|08:51 |
Šis ir zirgu rudens. Vakardienas zirgi gan nebija diezko viesmīlīgi - šņākšana un mēģinājumi iekost gan mums, gan sugasbrāļiem vainagojās vien ar mirklīgu neizpratni un vizītes saīsināšanu māju virzienā. Bet glīti un cēli, viens pat viegli dābolains..
Arī pēcāk bija jauki, bet vēl jaukāk būtu bijis, ja būtu spējusi līdz galam atbrīvoties. Ja blakus ir cilvēks, kas par sevi rada absolūti nekaitīgas, labsirdīgas un saprotošas radības iespaidu, bet tajā pašā laikā nemitīgi tā 'es jau neko, bet..' dzeļ citiem, klāt neesošajiem, tad arī es jūtos tāda.. nu.. neaizsargāta? Kopumā jau vienalga par to, ja aizmuguriski dzeļ, bet cilvēkam, kam labs ir tikai tas, kas savs, atklāties nav motivācijas. Tomēr zinu, kā jāiemācās stāvēt tam pāri.
Šodien darbs un puķaini zilas zeķubikses. Dāmīgs darbs. Jāpierakstās pie friziera - laiks mainīt tēlu un nostāju. |
|