| S! |
6. Nov 2010|12:23 |
Visai nožēlojami, cik ļoti spēj imobilizēt ikmēneša 'saplīšana'. Jau atkal kā tāds sapampis kunkulis pēc negulētas nakts čokuriņā kūļājos pa gultu un visvairāk vēlos turpmāko nedēļu vienkārši izdzēst vai vismaz izdzīvot ar fast forward. Tas nav godīgi. Un visu laiku gribas raudāt, arī tad, kad negribas, asaras pēc inerces mērcē spilvenu - nu kāpēc gan nepalaist ņuņņu, piemēram, par to, ka ārā šodien tik skaisti spīd saule? Tāpēc arī vienmēr būsim vājais dzimums.
Vismaz jāsapucējas dzīvei par spīti. |
|