Atvaļinājums rit uz beigu pusi, un, pati sev par pārsteigumu, sāku justies daudzmaz atpūtusies. Tomēr izdarīts gaužām daudz - ledusskapis pilns ar ievārījumu, kompotiem, sulām un citiem gardumiem, māja arī beidzot spīd un laistās.. Pamazām jāsāk sevi noskaņot rudenim draudzīgi, jo, līdz ar pirmajām salnām, priekšā jau atkal slienas darbu kalni, ieguldījumu alkstošas pārmaiņas un izaugsme, ak, izaugsme. Tā nu sanāk, ka man jaunais gads nav janvārī, bet gan septembrī - tad patiesi viss sākas no jauna. Atskatoties uz pagājušo, lepojos ar sevi un citiem, smaidu par piedzīvoto [gan saldo, gan rūgto] un pieņemu zināšanai visas tās jaunās lietas, ar kurām nācies sastapties. Šī elpu aizraujošā dinamika ir tas, kas neļauj man apstāties, bet citiem - tikt līdzi.