| 2nd edition |
15. Aug 2010|17:58 |
Līdz ar otro atvaļinājumu beidzot atkāpsies karstums un varēšu uzelpot. Vismaz tāds ir plāns - gulēt, atpūsties un uzelpot, jo septembris ir nenovēršams.
Vakar biju sešadsmitgadīga. Nolakoju nagus kā vidusskolas laikos, kad mazie bērni mani sauca par briesmīgo meiteni ar pretīgajiem nagiem, atbilstoši 'sapucējos', uzrāpos uz velo un minos. Biju uz mistisku bezmaksas pasākumu ar mistiskiem bezmaksas cilvēkiem (un sunīti!), dzēru pretīgāko dziru, kas jebkad pabijusi redzeslokā - 'zaļo pienu' -, un tad atkal minos uz mājām, lai savaldītu suņus un dotos pie miera un kaut nedaudz izgulētos pirms kārtējās, bet šoreiz par laimi uz laiku pēdējās, darba dienas. Skarbi. Bet vēl skarbāk bija tas, ka humpīši, uz kuriem šodien mērķtiecīgi pēc darba ceļoju, bija jau aizgājuši čučēt. Jaušu sazvērestību. |
|