| Kailsals |
23. Mar 2010|15:15 |
Šodien daudz domāju par mūziku. Vai vispār iespējams [kā klausītājam, nevis mūziķim] muzikāli attīstīties ārpus zināmām paša sākotnējo interešu un uzskatu nospraustām robežām? Lai cik arī vēlētos atklāt katra mūzikas stila burvību un pērles, aizvien attopos glītā riņķojumā ap jau uz ādas pārbaudītām vērtībām (postrock - ambient - dark ambient - industrial - electronic - triphop). Varbūt jau pie vainas ir zināma aprobežotība vai relatīvi sašaurināts skatījums, bet viedoklim, ka [domājoša] cilvēka muzikālo gaumi stipri ietekmē vecums, gan īsti nepiekrītu. Laikam jau viss ir atkarīgs no pieejas.
Jā, domāju par mūziku, bet vajadzētu gan vairāk koncentrēties uz to nolāpīto rakstāmgabalu. Neskatoties uz vaļībām, ļoti produktīva diena, kad vārdi tulkojas un rakstās paši no sevis un līdz ar to nav ne noguruma, ne jau ierastās nolemtības sajūtas. Vēl tikai 2 mēneši - 2 mazi mēnesīši. |
|