| Fuckfuckfuck |
[19. Dec 2010|15:27] |
| [ | !? |
| | :((:((:((:((:(( | ] |
| [ | Skan |
| | blahblahsnowblah | ] |
Esmu iestrēgusi Karalistē un klusi, bet bezgalīgi naivi ceru līdz Ziemassvētkiem tikt mājās. Vismaz tagad nekad nesmiešos par Rīgas pārvaldniekiem, kuriem problēmas sagādā pēkšņi uzsnigusi 30 cm bieza sniega sega, jo britiem jau ar nieka padsmit pietiek absolūtam haosam. Bet sajūtas ne visai patīkamas - zināma nolemtība, bailes un dziestoša cerība. Un nemitīgs stress. Pagājušo nakti vadīju lidostā, ne uz brīdi neaizvēru acis, izsmēķēju (jā!) teju paciņu cigarešu un visu laiku mēģināju sev iegalvot, ka pienāks rīts, un viss notiksies. Yeah right! Viss pilnā sparā turpina ritēt vecajās sliedēs, jo jārod veids kā beigu galā tikt prom no šīs sasodītās salas. Un tās ārkārtas ziņu translācijas fonā situāciju nepavisam neuzlabo.
Toties nakts laikā gadījās sapazīties ar daudziem bēdubrāļiem, izkratīt sirdi, pasmaidīt un kaut uz brīdi aizmirst par drūmo likteni. Un tas viss uz guļošu, raudošu un izmisušu cilvēku masu fona.
Es vairs nekad, nekad, nekad ziemas laikā nebraukšu uz UK, nekad, nekad, nekad nelidošu ar Ryanair un vispār labāk izvēlēšos kādu citu pārvietošanās veidu, kaut vai K2.
Un liekas, ka vēl nekad neesmu tik ļoti vēlējusies būt mājās. |
|
|