| Briseles kāp'sti |
31. Jan 2010|20:47 |
Man šovakar uzticēts draudziņš ar pusnokostu ausi. Jāauklē un jālutina. Tapēc jau viņi mums ir tik ļoti vajadzīgi - lai būtu, kāds, kas ļauj par sevi rūpēties. Un vispār, kas gan var būt atsvaidzinošāks par slapju, negaidītu, visu sejas laukumu noklājošu suņa buču? Slurp slurp. Jā, un šī taču ir pirmā reize, kad pie manis tik ilgu laiku ir suns!
Izcīniju uzvaru pār Belševicu, elektrības rēķinu, ģeostrofisko vēju un ledus torosu grēdām. Tagad vēl jāpiebeidz ziema, un mans darbs šeit būs padarīts. |
|