| Cold advection |
19. Jul 2009|19:35 |
Karsta, garšīga kafija ar pienu, pie tam bez maksas, nudien ir tas, par ko vajadzētu padomāt ikviena pasākuma organizatoram. Īstajā laikā un vietā. Aš no laimes apraudājos, kad, iepriekšējās dienas slāpju dzīta, 6dienas rītā vilku savu miegaino masu uz Salacgrīvas centra pusi pēc kafijas, kad tā pēkšņi pati mēroja ceļu pāri ielai, lai atnāktu tieši pie manis. Un vēl tie roku mazgājamie aparatusi un dušas.. Sīkumi, bet nudien patīkami. Vismaz zinu, par ko maksāju tik bargu naudu. Un vēl arī saule, jūra, mūzika. E greit pārtī kopumā.
Jā, jā, karstums, sutoņa, nestabila gaisa masa, turbulence, konvekcija and other shit, bet kuru mikrorajona iedzīvotaju gan tas īpaši uztrauc? Nu re, arī mani neuztrauca, līdz brīdim, kad izkāpu no trolejbusa pašā Ziepniekkalna sirdī. Atlika vienai tādai augšupejošai plūsmai pakļūt tieši zem manas plandošās kleitas, un dzīve vairs nekad nebūs tāda kā iepriekš. Skats jau noteikti bija skaists - kleita uzlidoja līdz pat padusēm, apkārtējo uzmanību vēršot tieši uz manām jaukajām zaļi-balti pumpainajām apakšbiksēm. Bāc.
Vēl nedēļa brīvības. Un nesaprašana, ko lai iesāk ar visu šo brīvo laiku. Droši vien jāiedzer, lai mazinātu ciešanas. |
|