| Ģeņ pabedi |
10. Maijs 2009|10:25 |
Vakar, stāvot pie viena no nepatīkamākajiem luksoforiem Rīgas centrā, pēkšņi pakausī sajutu šņabja elpu. Pagriežoties skatiens atdūrās pret diviem urlām labākajos gados, kas tūdaļ, bezzobainu smaidu sejā, man uzsauca: "S dņom pabedi!" Pēc brīža, atbildi tā arī nesagaidījuši, abi uz maiņām sāka bļaut: "Ja ņeslišal atveta!" Bļē. Stulbie pidari... būtu man lielāka dūša un vairāk muskuļu...
Bet visvairāk no vakardienas fascinē stāsts par 1930. gadā dzimušu slāvu, kas pārdzēries iekrita Uzvaras parka dīķī. Izdzīvoja. Gan jau tikai tāpēc, ka nebija piekabinājis pie krūts savu lielāko un smagāko medāli. Nūģis.
Šonakt taps epifītisko ķērpju Gaujas nacionālā parka nogāžu un gravu mežos monitoringa programma. To, kāpēc kādam kas tāds vispār būtu vajadzīgs, domāšu rīt. |
|