Viens liels un pamatīgs tukšums. Ir tāda sajūta, ka vajadzētu izgulēties un tad viss būs labi, bet nevar. Gulēt gultā un skatīties griestos, tas nepalīdz un miegs ir pamatīgi apmaldijies apejot kaimiņmājas dzērāju bērnus un to nelaimīgo meiteni, kas iespējams vairs nekad nesatiks savus 'burvīgos' vecākus un turpmākos gadus pavadīs bērnu namā. Bet nejau pat to ir šis bezmērķīgais, randomo domu sakopojums. Tas patiesībā nav par neko, ja nu vienīgi par pašu neko. Un tagad it kā ir labi. Mātes ābolu pudiņš patīkams miers un mierīga mūzika. Vakar miera nebija, vakar bija aizmiršanās. Bet šodien šodien es nedomāju, šodien ir mierīgs tukšums.