Es biju pati labākā meita, kādu viņa var vēlēties. Es smaidiju, smējos, samīļoju viņu, palīdzēju nolikt mantas, klausijos un lēkāju viņai apkārt, izpildīdama katru viņas vēlmi. Bet patiesībā ļaunā priekā domāju par viņas, jau salīdzinoši pieredzējušas sievietes, naivumu. Tādas lietas tā vienkārši neaizmirst.

Tiko pabeidzu lasīt grāmatu, kas, nezinkapēc tā liekas, sekos man vēl ilgus gadus.

Ir labi atkal nedomāt par neko. Skatīties stulbu animācijas filmu, dzert aukstu tēju un atlikt domas uz vēlāku laiku.