Izrautas frāzes

11/7/12 10:11 am

break

• Leave a comment

10/26/12 04:43 pm

Ir kaut kā šodien
tā, kad saņēmu ārsta zīmi todien.
Strādā un kustas, tātad zajebis,
bet pēc nedēļas sāpes, rentgens un ģipsis.
Un jau zināju, ka nav kur mukt,
sēdēju, iedzēru un ļāvu prasībām sarukt.
Iedzersim, pieskarsimies, neprasīsim vārdus,
pamodīsimies un pie spoguļa metīsim lāstus.
Pār sevi,
jo par lētu devi.

• Leave a comment

10/19/12 09:29 am

Lend me your hand and we'll conquer them all
But lend me your heart and I'll just let you fall
Lend me your eyes I can change what you see
But your soul you must keep, totally free

Mumford & Sons

• Leave a comment

10/17/12 10:33 pm

Bija rudens. Un kā jau rudenī - krāsainas lapas. Es tās liku vienu pa vienai kaudzē. Tās, kurās visskaistākās krāsas. Tās raibākās. Gadiem. Man tā likās, ka gadiem krāmēju to vienu kaudzi. Ļoti centos, lai tā ir ideāla.

Ik pa laikam sacēlās vējš, bet tas nespēja izjaukt to, ko būvēju gadiem. Es biju pārliecināts. Un tas bija tas brīdis.

Un vienmēr ir tā viena diena, tas viens mirklis un tas viens lūzumpunkts.

Kāds spēra ar kāju pa lapu kaudzi un vējš iznēsāja lapas pa malu malām. Jo izmisīgāk es ķēru, jo stiprāk pūta.

Tad es kritu ceļos un iestājās klusums. Un miers. Un nolaidās pie kājām lapa sākumam.

• Leave a comment

10/17/12 01:19 pm

Ke$ha`s kavers Boba Dilana "Don't Think Twice, It's All Right"

lūk šis mani pārsteidza.

• Leave a comment

10/16/12 10:54 pm - No miega

Kā ar ledainu šalti pār skaustu,
būvētais cietoksnis pārvēršas par graustu.
Nosodot un saucot par meli,
ar pirkstu varu rādīt tikai uz sevi.
Šķirot lappuses uz pagātni,
meklēju, lai izrautu nezālei sakni.
Tā radās neizturot spriedzi,
atrodot kur jākasa, lai novērstu niezi.
Tāpat kā pašmāju ceļu segums,
kur posmi bez ielāpiem ir retums,
arī es neesmu viens vesels,
dzīvojot pēc principa:
“Kurš gan cits sev asti cels?!”
kamēr citi ceļas debesīs,
es ar vaimanām ceļos līdz.
Jo vairāk redzu sevi patiesu,
jo vairāk redzu, cik man piedots tiek ik dienu.
Kas būs tālāk? Nekas.
Reizēm pietrūkst vārdu, lai izteiktu sajūtas.
Es gribu vienkārši pamosties.
Pamosties

• Leave a comment

10/16/12 01:44 pm

Un tā mēs kliedzām viens uz otru,
stāvot katrs savā upes krastā, stiepjot roku,
aiz rūpēm slēpjoties, tik ūdens par aukstu,
lai piekāptos un pie otra pelstu.

• Leave a comment

10/16/12 01:04 am

Es izbēru krustnagliņas pludmalē,
jo viņas tā smaržo un jūra tā šalc.
Un es iekodos Tev apkaklē,
it kā tas būtu pēdējais Tavas smaržas malks.

• Leave a comment

10/16/12 01:03 am

Man nosala pirksti Tev rakstot,
jo nezināju ko teikt.
Un tad man nosala sirds, Tevi ar citu redzot,
jo nepateicu.

• Leave a comment

10/16/12 01:00 am - Rītā aprasojis logs

Kā katru rītu, mēs pretējos virzienos ejam.
Bet kā gan citādi, lai savus skatienus mijam?
Un es Tevi neatpazīstu jau kuro reizi,
reizēm baidos vārda saukt, ja nu greizi.
Kā lai Tevi uzrunāju,
ja no Tava skatiena jau zaudēju stāju?

Un es atspulgā veros,
vai kādas acis uz mani skatoties staros?
Staros!
Un es tik smejos!
Vai kāda ar mani arī valsi dejos?
Dejos!
Un tu man ausī čuksti: “Muļķīt,
Tu gribi, lai pasaule pie kājām krīt!”

• Leave a comment