Sigits Geda - "Mese sagruvušā baznīcā"
"Es zinu, tas, kas sakāms, ir tikai trūcīgs atspīdums,
tas, kas dzirdams, ir vēl nenozīmīgāks,
ko es redzēju, tas pats no sevis grimst jūrā,
sirmā atmiņā, ritmā, septembrī.
Kādēļ, mans kungs, nogrima Estonia?
Lai pie tevis es nonāktu, lai es atgrieztos,
es vēl māku krist ceļos, arvien grūtāk ir piecelties,
lai varētu atkal atbalstīties pie koka,
zāles, akmeņa, suņa..."
K.S.
tas, kas dzirdams, ir vēl nenozīmīgāks,
ko es redzēju, tas pats no sevis grimst jūrā,
sirmā atmiņā, ritmā, septembrī.
Kādēļ, mans kungs, nogrima Estonia?
Lai pie tevis es nonāktu, lai es atgrieztos,
es vēl māku krist ceļos, arvien grūtāk ir piecelties,
lai varētu atkal atbalstīties pie koka,
zāles, akmeņa, suņa..."
K.S.