| ::: elektro-kardiogramm ::: |
24. Feb 2005|09:21 |
Trešdienas vakars, pulksten 21.
Esmu darbā.
Iezvanās tāldzirde. Manu vecāku mājas tālruņa numurs.
Atzvanu, jau apdomājot, ko tik vēlā vakarā vecāki vēlas paziņot.
Savienojums.
Ja man tobrīd taisītu kardiogrammu, tā uzrādītu zemestrīci.
Līnijas otrā galā ieskanējās brāļa balss.... jēziņ...
Brālis pusotru gadu nodzīvoja Londonā. Vēl pirms dažām dienām viņš pēdējā vēstulē stāstīja, ka nemaz i netaisās braukt mājās.
Vakar viņš pārradās, nevienam iepriekš neko nesakot. Slepeni. Kā Skotlendjardā.
Zvans pie durvīm. Atver māte. Pārsteiguma ģībonis.
Tēvs darbā paziņoja, ka viņam ātrāk jāiet mājās. Mājās ģimenes pieaugums.
Tā viss notika... |
|