|
[7. Jun 2005|00:34] |
[ | muzik |
| | ::: pat metheny - letter from home [1989] ::: | ] | ::: salīs. mēs vienalga redzēsim to, ko pasaulē retais būs redzējis. ieskatīties. |
|
|
Comments: |
ar ceriibu izpletni virs TAA ok-eaana
uztver milzum daudz skalas
lielpilsētas rēkoņa slāpē nedzirdīgos
bet atver acis aklajiem ...
jā jā... pelēcības nomāktie skrien ar galvu sienā, redz tikai sevi.
bet ja nebūtu pelēcības nomāktie nebūtu arī mēs - trakie...
labāk mēs nemanāmi, tā mums visiem labāk
lai cik nemanāmi mēs būtu, to jūt,ka kaut, kas trrraks sēž iekšā ...
vieni jūt, citi nesaprot. bet tas ir tikai normāli. un man tā patīk. trrrraki patīk.
man tas liekas, trrrakoti labi,ka ir cilvēki,kas jūt ... un dažreiz nemaz navajag,lai saprot ... tikai lai pieņem ...
tāda sirsnīgā bilde ...
ko īsti nevar atrast ... tos,kas jūt vai tos,kuri pieņem m?
savējos... tos īstenos... īstenos trrrakos... bet nejaušības saved... augam...
ar īsteni trakajiem ir grūti ... viņi parādās un pazūd ... kā negaiss ... viņi viemēr līdzās un tālu prom... mainās un atkal kļūst traki ... trakums viegli transformējas un maskējas ;)
tomēr tas nekad neizzūd... tas tikai slāpējas mazliet.. nē, nevis slāpējas, bet mazliet noslēpjas... bet nekad nepazūd.... man tā šķiet...
tas "sēž" iekšā ... vienmēr sēdēs ... galvenais to zināt .. | |